Klindamicīns ir antibiotika, ko veterinārārsts var izrakstīt mūsu sunim, īpaši, ja tas cieš no infekcijas mutē, kaulos vai brūcē. Ir svarīgi, lai antibiotikas izrakstītu tikai veselības aprūpes speciālisti, lai izvairītos no baktēriju rezistences.
Šajā mūsu vietnes rakstā mēs izskaidrosim kā klindamicīns iedarbojas uz suņiem, kāds ir tā lietojums šiem dzīvniekiem, kā arī kontrindikācijas un blakusparādības, kas jāzina.
Kas ir klindamicīns?
Klindamicīns ir bakteriostatiska antibiotika, kas pieder linkozamīdu grupai. Konkrēti, tas darbojas, kavējot proteīnu sintēzi. Klindamicīns ir efektīvs pret Staphylococcus aureus un pseudointermedius, Streptococcus spp., Bacteroides spp., Clostridium perfringens vai Fusobacterium necrophorum. Tas arī reģistrē aktivitāti pret Toxoplasma gondii.
Klindamicīns pēc iekšķīgas lietošanas gandrīz pilnībā uzsūcas un izdalās ar izkārnījumiem un urīnu. Ideāls antibiotiku gadījumā ir izvēlēties tās pēc kultūras, kas ļauj noteikt, kuras baktērijas atrodas. Lai gan klindamicīns ir zāles, ko izmanto arī cilvēku medicīnā, klindamicīns suņiem tiek tirgots, īpaši izstrādāts dzīvniekiem un paredzēts tikai veterinārai lietošanai. Bieži tiek dota priekšroka izrakstīt šo iespēju, kas tiek piegādāta kapsulās, šķīdumā iekšķīgai lietošanai vai injekcijām.
Kam paredzēts klindamicīns suņiem?
Klindamicīna lietošana suņiem galvenokārt ir ādas infekciju ārstēšanai, inficētu brūču, abscesu, kas ir strutas uzkrāšanās zem ādas, no infekcijām mutē vai zobiem vai osteomielīta gadījumos, kas ir infekcija kaulos. Klindamicīns uzlabo arī klīniskās pazīmes, ko izraisa aktīva Toxoplasma gondii infekcija, un to var lietot elpceļu, uroģenitālās sistēmas, kuņģa-zarnu trakta infekciju vai neosporozes gadījumā.
Klindamicīna devas suņiem
Klindamicīna devu suņiem var izlemt tikai veterinārārstsViņš ir vienīgais profesionālis, kurš var noteikt, vai klindamicīns ir īstā antibiotika mūsu suņa problēmai, kā arī noteikt, cik daudz, cik bieži un cik ilgi to ievadīt. Ir svarīgi ievērot viņu norādījumus par devu, ievadīšanas biežumu un laiku. Pretējā gadījumā pastāv baktēriju rezistences veicināšanas risks. Tā ir liela problēma, kuras dēļ antibiotikas iedarbojas mazāk un mazāk. Tāpēc ir svarīgi tos vienmēr lietot veselības aprūpes speciālista uzraudzībā.
Deva arī atkarīga no suņa svara Piemēram, sunim ar abscesu parasti tiek ievadītas klindamicīna kapsulas ar ātrumu 5,5 mg uz kg ķermeņa svara divas reizes dienā 7-10 dienas. Jāpatur prātā, ka gadījumā, ja pēc aptuveni četrām ārstēšanas dienām uzlabojumi netiek novēroti, par to jāinformē veterinārārsts, lai atkārtoti izvērtētu gadījumu.
Savukārt deva būs lielāka, ja klindamicīnu lietos osteomielīta ārstēšanai. Ja tiek lietotas kapsulas, tiek runāts par aptuveni 11 mg uz kg svara divas reizes dienā un ilgāku laiku, vismaz četras nedēļas. Ja suns neuzlabojas četrpadsmit dienu laikā, novērtējiet vēlreiz. Ja izvēlēts šķidrais šķīdums, to var ievadīt sajaucot ar pārtiku.
Klindamicīna kontrindikācijas suņiem
Suņiem, kuri ir dehidratēti vai kuriem ir nopietnas nieru vai aknu darbības traucējumi, ir iespējams lietot klindamicīnu, taču stingri ievērojot devu kontroli un uzraudzību. Attiecībā uz grūtnām vai laktējošām kucēm nav pietiekami daudz datu, lai pamatotu to drošību, lai gan pētījumos nav ziņots par ietekmi uz auglim kaitīgu. Jebkurā gadījumā veterinārārsta ziņā ir izrakstīt klindamicīnu vai ne, izvērtējot riskus un ieguvumus, gan lietojot, gan nedarot. Ir zināms, ka zāles izdalās pienā, tāpēc, ārstējot māti laktācijas laikā, klindamicīns sasniedz kucēnus un var izraisīt caureju.
Protams, klindamicīns nav ieteicams suņiem, kuriem iepriekš ir bijusi paaugstinātas jutības reakcija pret šīm zālēm. Savukārt, ja mūsu suns lieto kādas citas zāles un veterinārārsts to nezina, mums par to jāpaziņo, ja starp abiem ir kāda mijiedarbība, kas varētu ietekmēt tā efektivitāti vai radīt kādu negatīvu ietekmi.
Klindamicīna blakusparādības suņiem
Parasti klindamicīns neizraisa nekādas blakusparādības. Taču ar gremošanas sistēmu saistītas pazīmes, piemēram, vemšana, caureja vai anoreksija, īpaši ilgstošas ārstēšanas gadījumā. Jāņem vērā, ka šo zāļu lietošana var veicināt noteiktu pret tām nejutīgu baktēriju augšanu. Tādā gadījumā veterinārārstam būs jāārstē arī šī superinfekcija.
Savukārt, ja ievadītā deva pārsniedz ieteicamo devu, var rasties pārdozēšana, izraisot tādus simptomus kā vemšana, anoreksija, caureja vai aknu enzīmu līmeņa paaugstināšanās. Šādā gadījumā ārstēšana ir jāpārtrauc un jāsazinās ar veterinārārstu, lai ārstētu suņa klīniskās pazīmes.
Visbeidzot, ja ārstēšana ar klindamicīnu tiek pagarināta par mēnesi vai ilgāk, ir jāveic analītiskā kontrole , jo īpaši visiem lai pārbaudītu nieru un aknu darbību. Šajā ilgstošajā ārstēšanā klindamicīnu var lietot kopā ar probiotikām.
