Truši var būt brīnišķīgi mājdzīvnieki, taču tie nav kaķi vai suņi, tāpēc tiem būs nepieciešama specializēta aprūpe Tātad, ja vēlamies lai rūpētos par kādu no tiem, mums jāmeklē veterinārārsts ar pieredzi ar šiem dzīvniekiem, kurš papildus viņu veselības pārbaudei konsultē par labāko aprūpi un piemērotāko uzturu.
Tāpat jāinformē mūs par brīdinājuma pazīmēm, kurām jāpievērš uzmanība, tāpēc šajā mūsu vietnes rakstā mēs apskatīsim 15 sāpju pazīmes truši. Būtiski jebkuram pasniedzējam.
Vispārīgas sāpju pazīmes trušiem
Sāpes trušiem var palikt nepamanītas vieglākos gadījumos. Neskatoties uz to, mēs varam norādīt uz 15 trušu sāpju pazīmēm, kurām mums jābūt uzmanīgiem, jo, ja tādas tiek konstatētas, mums ir jāmeklē veterinārā palīdzība. Tie ir šādi:
- Aktivitātes samazināšana: mēs pamanīsim, ka trusis paliek nekustīgs un, kad tas kustēsies, tas to darīs lēni, dažreiz klibojot.
- Dehidratācija: ko mēs varam novērtēt, jo āda zaudē elastību, mati ir blāvi un acis šķiet iegrimušas.
- Letarģija un apātija.
- Higiēnas trūkums: jo trusis pārstāj sevi kopt, padarot kažoku nekoptu.
- Izmaiņas barošanā: trusis ēd un dzer mazāk, ir nepieciešams ilgāks laiks, lai pabarotu, un mēs varam redzēt, ka ēdiens krīt no mutes.
- Acu problēmas: vienai vai abām acīm ir izdalījumi, tās ir aizvērtas, sakrustotas vai maina krāsu.
- Dīvainas pozas: trusis var ievilkties vēderā, noapaļot muguru vai turēt galvu pret sienu.
- Pašaizsardzība: tas nozīmē, ka trusis izvairās no manipulācijām sāpīgajā zonā. Slēpjas vai pēkšņi var kļūt agresīvs.
- Intereses zudums par apkārt notiekošo.
- Zobu griešana vai vokalizēšana: parasti, kad tiek apstrādāts, kustēties, urinēt vai izkārnīties.
- Elpošanas grūtības.
- Miega režīma traucējumi vai problēmas ar atpūtu.
- Modificēta sejas izteiksme: tas ir, paplašinātas zīlītes, nav plakstiņu refleksa utt.
- Hipersalivācija.
- Izolācija no grupas: gadījumā, ja truši dzīvo sabiedrībā, mēs varam novērot, ka dzīvnieks izvairās no kontakta ar saviem vienaudžiem
Sāpju novērtējums trušiem
No 15 uzsvērtajām sāpju pazīmēm trušiem dažas atbildīs vieglām vai mērenām sāpēm, bet citas norāda uz stiprām vai hroniskām sāpēm. Paturot to prātā, ir svarīgi zināt, vai veterinārajai aprūpei ir jābūt tūlītējai vai cik uzmanīgi mums jārīkojas ar savu trusi.
Mēs varam atšķirt sāpju pazīmes šādi:
- Vieglas līdz mērenas sāpes: ietver izdalīšanos no acs, kaitinošas membrānas izvirzījumu, fotofobiju, aizcietējumu vai caureju, depresiju, ķermeņa atspiedšanos pret sienu, samazināta ēdiena un ūdens uzņemšana, neieinteresētība, agresivitāte vai vokalizēšana un zobu griešana, kad to apstrādā.
- Smagas vai hroniskas sāpes: rodas arī zobu griešana, letarģija, dehidratācija, svara zudums, izkārnījumi, kas iestrēguši ap anālo zonu, ķermeņa zudums muskuļu masa, ko var pamanīt pakaļkājās, kurās gandrīz nebūs gaļas, reakcijas trūkums uz stimuliem vai vāja fekāliju veidošanās.
Kad trusim ievadīt atsāpināšanu?
Kad esam izskaidrojuši 15 trušu sāpju pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība, tagad redzēsim, kādos gadījumos būs nepieciešams ievadīt atsāpju līdzekli, tas ir, jebkuras zāles, vienmēr izraksta veterinārārsts , lai mazinātu sāpes, ko var izraisīt dažādas trušu slimības. Bet papildus diskomforta ārstēšanai ir svarīgi meklēt cēloni, kas to izraisījis, un tieši tas ir jāizārstē, lai sāpes izzustu. 6 klīniskās pazīmes, kurām ieteicams lietot atsāpināšanu, ir šādas:
- Trauksme
- Neaktivitāte
- Bažas
- Čīkst vai sten
- Zobu griešana
- Nekustīgums
- Anoreksija (no ūdens un/vai pārtikas)
- Tievēšana
Kā jau teicām, jebkuras briesmu pazīmju noteikšana mūsu trusī ir iemesls veterinārārsta konsultācijai, vienmēr kopā ar profesionāli ar pierādītu pieredzi saskarsmē ar šiem dzīvniekiem. Ir svarīgi noteikt diagnozi, lai atklātu un ārstētu galveno sāpju cēloni, savukārt, ja tas ir ievērojams, mēs veicam atbilstošu atsāpināšanu, ko jebkurā gadījumā noteicis veterinārārsts.
