Agresivitāte ir nopietna uzvedības problēma un vēl jo vairāk, ja tā ir vērsta uz zīdaiņiem un bērniem. Ar sakodienu vai uzbrukuma mēģinājumu pietiek, lai nekavējoties vērstos pie profesionāļa, jo šāda veida reakcijas parasti pasliktinās un sekas var būt letālas.
Šajā mūsu vietnes rakstā mēs izskaidrosim kas jums jādara, ja jūsu suns ir agresīvs pret bērniem, palīdzot jums novērtēt situācijas risku un jums pieejamās iespējas šīs problēmas risināšanai.
Kāpēc daži suņi ir agresīvi pret bērniem?
Daudzi cilvēki uzskata, ka šāda veida agresivitāte ir saistīta ar greizsirdības problēmu, taču patiesība ir tāda, ka ir daudz iemeslu, kāpēc suņi uzbrūk bērniem, uzsverot:
- Slikta komunikācija: bērns nesaprot suņa valodu un ignorē ķermeņa signālus, ko suns dod, kad jūtas satriekts, iespiests stūrī vai satraukts. Tas bieži izraisa pirmo negatīvo uzvedību.
- Nepatīkami pārdzīvojumi: Tas ir normāli, ja bērns galu galā parauj suni asti un pat iedur ar pirkstu suņa acī. Problēma parādās, kad mēs nepārtraucam šo uzvedību, ļaujot sunim justies satrauktam un bērnam turpināt būt invazīvam. Tieši tad suns pārņem iniciatīvu un sāk rūkt un mēģina uzbrukt zēnam.
- Sodīšana un/vai riebīgu materiālu izmantošana: ja mēs neļaujam sunim brīvi izpausties, sodot viņu, kad viņš rūk, viņš var turpināt iekost tieši. Var gadīties arī tā, ka mēs bieži viņu sodām vai ap nepilngadīgo lietojam aversīvus līdzekļus (aizrīšanās, pusaizrīšanās un/vai elektriskās kaklasiksnas), tādējādi suns galu galā bērna klātbūtni saistīs ar kaut ko negatīvu.
- Sociālā pārvietošanās: Beidzot var gadīties, ka pēc bērna ierašanās vai bērnam augot mēs sākam ignorēt suni, ieliksim dārziņā vai tik ļoti par to neuztraucamies. Tad var rasties uzvedības problēmas (traucējumi, kas saistīti ar atdalīšanu, stresu, trauksmi, sociālo izolāciju…), kas var būt arī negatīvi saistīti ar bērnu.
Kad doties pie kinologa, kinologa vai etologa?
Mūsu vietnē vēlamies uzsvērt, ka no pirmā brīža novērojam suņa agresīvu uzvedību pret bērnu, noteikti būs jādodas pie profesionāļa, jo no tā ir atkarīga mūsu bērna drošība, turklāt ir jāņem vērā daži riska faktori:
- Bērna piedzimšana līdz 5 gadiem ir ļoti augsts riska faktors, jo bērns neapzinās, ka suns Tas varētu būt bīstami. Šajā vecumā viņi arī nepilda mūsu norādījumus un nejūt empātijas pret suni un situāciju kopumā. Turklāt negadījuma risks ir lielāks, tāpat kā uzbrukuma smagums.
- Ja suns izdara neprognozējamus uzbrukumus pret bērnu, bez iepriekšējām nomierināšanas pazīmēm, mēģiniet aizbēgt, riet vai rūkt.
- Var gadīties arī tā, ka kāds ģimenes loceklis nepiešķir agresivitātei tai pelnīto nozīmi un nelabprāt vēršas pie speciālista. Jāpaskaidro, kāpēc to ir svarīgi veikt un kādas sekas tas var radīt nepilngadīgajam.
Pirms došanās pie speciālista mums ir jābūt skaidram, ka rezultāti nebūs uzreiz un ka tie ne vienmēr būs 100% efektīvi %. Atkarībā no suņa, cik ilgi tas ir parādījis šādu uzvedību un iepriekš minētajiem faktoriem, to var būt vairāk vai mazāk sarežģīti ārstēt. Turklāt, ja vairs netiek piemērotas speciālista ieteiktās vadlīnijas, suns atkal var kļūt agresīvs pret bērniem.
Ko varam darīt, kamēr gaidām speciālista vizīti?
Pirms uzsākt terapijas agresivitātes ārstēšanai būs būtiski , lai izvairītos no konfliktsituācijām, tāpat kā tiešais kontakts starp bērnu un suni. Mēs varam lūgt ģimenes loceklim dažas dienas palikt kopā ar suni vai mazo, līdz profesionālis ieradīsies pie mums mājās un varam sākt terapiju.
Noderēs arī uzlabot suņa pašsajūtu, nodrošinot viņam nepieciešamo uzmanību, atbilstošas pastaigas un nolaišanos viņa stresa līmeni. Neaizmirstiet, ka garīgi vesels suns labāk un ātrāk mācīsies un būs vairāk gatavs strādāt.
