Jēdziens cūkas vai jūrascūciņas.
Ir divas dzeloņcūku dzimtas (vārds lietots, jo uz šī zīdītāja ādas ir raksturīgi smailes), Vecās pasaules dzeloņcūkas un Jaunās pasaules dzeloņcūkas, lai gan jebkurā gadījumā mēs runājam par nakts paradumu zīdītājs, kas slikti pacieš aukstumu, tāpēc ziemu paliek savā alā.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par šo īsto sugu, šajā mūsu vietnes rakstā mēs izskaidrojam kā cūkas uzbrūk un aizsargājas.
Cūku spalvu raksturojums
Cūkas spalvām ir liela nozīme šī dzīvnieka aizsardzībā un uzbrukumā; patiesībā spalviņas ir pārveidoti matiņi, kas ir pārklāti ar biezām keratīna plāksnēm un tiek ievietoti muskulatūrā.
Vienmēr ir bijis uzskats, ka dzeloņcūka spēj izšaut savas spalviņas, taču tā nav taisnība, lai gan tās var tikt atbrīvotas kontakta ceļā vai dzeloņcūkai kratoties.
Svarīga šo spalvu īpašība ir tā, ka, atlaižot tās, tās ļoti viegli iekļūst cita dzīvnieka ādā, tomēr tās ir patiešām grūti izvilkt. Kāpēc tas notiek? Zinātnieku grupa pētīja šo fenomenu un atklāja, ka katra zara galā ir niecīga uz aizmuguri vērsta smaile, kas samazina iespiešanās spēku, bet palielina noturības spēku.
Kā dzeloņcūka sevi aizstāv?
Kad dzeloņcūka jūtas apdraudēta tā saritinās uz vēdera un atstāj spalvu spalvu saru un uz āru, kas ir tās labākais aizsardzības mehānisms kopš brīža, kad tie iekļūst cita dzīvnieka ādā tie ir ļoti sāpīgi un var izraisīt vairākas infekcijas
Bet turklāt, kad dzeloņcūka pieņem šo pozu, tā arī kustina savu ķermeni un liek tai brīvprātīgi trīcēt, kas ļauj spalvām savstarpēji sadurties, izdalot draudīgu metālisku skaņu.
Kā uzbrūk dzeloņcūka?
Kā mēs redzējām iepriekš, uzskats, ka dzeloņcūka var izšaut savas spalviņas, ir maldīgs, jo tās var izlaist, taču tās notiek, izmantojot citus mehānismus, piemēram, kontaktu.
Kad dzeloņcūka uzbrūk, tā dara pastāv risks, ka tie var inficēt audus, kuros tie iekļūst.
